***
Pa pukst, pulksteņa, tek notekcaurulēm
Iztek izkusis laiks.
To sapilda skatienu noteku renes
Un aprij nopūtu "Lai!"
Iztek izkusis laiks.
To sapilda skatienu noteku renes
Un aprij nopūtu "Lai!"
Te tek pagalmu robežu gadi,
Kur atradām grēkus, neatrodot vainu.
Acis starp dēļiem - caurumo sētas.
Es sapratu vārdus, rakstot rindas par Tevi, tēvs.
Tad radi Tu, tā kā tava snaudošā pasaka,
Izplēstā nodaļa.
Un rādi rindas, kur raud tava tā tintē tītā,
Tā tava, plīstošā lappuse.
Jo rozes aug vīstot,
Kalst virs skapja, snieg plauktos.
Grāmatās dzīst.
Salkani aklām izelpu alkām,
Vārdu atskaņu, putekļu akās skan, ka:
"Katrai lapai tiks šeit dzimt,
Kā katram ziedam - mirklis mirt.
Krist..Un zemi klāt savās rotās.
Kā vējam zemi nest kā rokās.
Kā no koka radās sēkla
Vai sēkla radīja koku sev?"
Tad radi Tu, tā kā tava snaudošā pasaka,
Izplēstā nodaļa.
Un rādi rindas, kur raud tava tā tintē tītā,
Tā tava, plīstošā lappuse.