***
Ir daudz runu par to, kā mainamies.
Un daudz lieku par to, kā laiks skrien.
Daudziem liekas - vienam vien ir vieglāk..
Maisīt rindas sastāvu, aukstās dienās.
Augstos stāvos, justies augstākstāvošam.
Augšā kāpušie, neatgriežas..
Lejā palikuši, mēs palos, klusi.
Gaidam zemi zaļu, kas nogurusi dus -
Sniega skavās.
Tas Tavā galvā, Tavā prātā.
Kā Tavs nezināmais, Tavs ārprāts.
Tavs saprāts, kas, kā pakārts kaktā.
Kā puse sirds, vairs nevajadzīga;
Un sadauzīts spogulis
Vairs nerādīs smīnu..
Tev ir sapņi!
Un ir, kas tos nicina.
Ir, kas mīl.
Un ir, kas ienīst Tevi.
Bet ej.
Ja nē -
Tu nepazīsi sevi, nepazīsi pūlī seju.
Ej piedodot.
Ejot piekļauj tos, kurus mīlēt dots.
..Ar sadzijušām rētām, kas tagad ēd nost
Uz vājprāta robežas balansē.
Un ārprāts, bez robežām, balonus plēš..
.
Nē,
..
Tās rindas ar naidu rakstītās
Dzēs!
Jo smaidi ir prieks, ko vajag
Kā ēst.
Tu smaidu man sniedz, jo
Dzīvot Gaismā -
Nav grēks!
2010/13