Ir logos gaismas, kas tur šo nakti pūrā.
Es aprīļa mēnesī ilgojos pieturā pie stūra;
Vēroju mēnesi, piesmēlies indi kā Japānas jūra;
Neizprotams, kā apreibusī runa no krusttēva Jura.
Un mani apburtu tur, tie kraukļi bez būra,
Kas pudelēs burā, un bļaustās, bunkurā aiz Justīcijas (nama).
Kur ziedi samīdīti, lietu sagaidīs..
Arī par bedrēm uz Rīgas ielas lasu "Vēstnesī", vietējā presē.
Par šiem jumtiem smēķējošiem, klubiem pustukšiem, pudelēm "pustām".
Skrejlapām sabradātām, vēja gūstā pūstām pāri elektrolīnijām,
Kas saplūst ar divu pilsētu ļaužu plūsmām.
Klāt elektrība plūst, plus, pukst sirdis zem konstrukcijām zaļām.
Eifelim vietējam. - "Ei, vēl ielejam un ejam!".
Tur čigānbērnu "balonprieks", kapu paviljona ielās -
Skan padomju stila koris; dod padomu zina Modris.
Un modri, pa jumta kori, skrien meitene, kas šodien noleks..
Ar lecamauklu, auklu ap kaklu met uz laukuma;
"Mirāža" jau labu laiku slēgta, es tur pie akas rakstu aprakstu; svaros sēžu.
- A kas? Kāpēc prasi?
..Vai ledus atlūzas mūs uz jūru nesīs..?
Kā? Ja piestāj "piektais", Tevi neatvedis..
Ir istabā krēsla, virs skapīša mēneši
Un pūš fortačkā rietumu vējš.
Es uz krēsla, man ērti;
Un fonā maģis kasetes plēš.
Tad lenta izmūk no plastmasas.
Kā acis izplūst mums asarās,
Bet to ar pildspalvu salasu, jo laiks rāda -
Vēl var paspēt, pasteigties un aptvert!
Piezvanīt un pateikt..
Proporcijās nenoteiktās, tek šis pagalma stāsts.
Bet tur galvas ir paceltas.
Kur?
Nu, tur kur galds nav atcelts.
Melodija pazīstama, pazīst viņi, bet es nepazīstu vairs.
Klusībā, acu pilienos - stikli smalcināti tiek.
Bardakā - tur dienas, bardakā - guļ viens;
Bardakā uz ielas; Bardakā - pie sienas;
Šablons; Šāviens!
Mosties!..
..Uz galda glāzītes; drēbes ārdītas..
Līst lietus. Pazudušo pilsētā.
Slikti aktieri asarās atzīstas;
Atmiņas atziņās sapītas, savītas, saadītas
Brīvā formāta.
Pēc gadiem, lai atskatītos es,
Kāds sonets; bez noteiktā rindu daudzuma.
Ne mājas darbs, no drukātavas īpašnieka;
Vai "būt" drēbnieka.
Sniegs kūst, līdz ziemai - zūd.
Tāpēc, dzīvie nevar - par sniegu būt.
Tu ne kā citi! Tu unikāls!
Bet tik un tā - nekur nav nekā.
Dzēri viens.
Atraugas un žagas.
Kad tās, visi izklausās kā bērni mazi.
Un kā saka tā -
Mums īsta ir īstenība,
Mīla nav viela.
Ja Tu nīsti šo sabiedrību -
Di*s tad uz ielas!
Bet par to cits privātā pritona stāsts..
Tagad par Tevi, Tu degi; devi "uz redzi!"
Un prom.
(2011. Jēkabpils,.)