dziesma šī.. Dziesma šī, Tu sarakstīta lietū. Tās tek tos vilcienus projām pavadot.. Tā kā bezmaksas pasažieri, sapņu busā. Ievainots atspulgs un sejas mākoņos; Mīlestība, kā dzejniekam pusnaktī doma Bēgušie aktieri, izrādēs pa dienām. Tik skatlogu mīmika - tas plastmasas cilvēks. Tam nav sirds - to nevajag žēlot. Lietus naktīs. Bet takas gan top stinrākas. Un Tavā logā, kas atkal Dziesma tā, kas sarakstīta lietū, Atstājot vien Dvēselēm mūziku, Un vēl Tev, Dziesma šī, kas sarakstīta lietū, Uz peroniem vien atstājot, Dziesmu šo, kas sarakstīta lietū. |
Pa pukst, pulksteņa, tek notekcaurulēm Iztek izkusis laiks. To sapilda skatienu noteku renes Un aprij nopūtu "Lai!" Te tek pagalmu robežu gadi, Es sapratu vārdus, rakstot rindas par Tevi, tēvs. Tad radi Tu, tā kā tava snaudošā pasaka, Jo rozes aug vīstot, Tad radi Tu, tā kā tava snaudošā pasaka, |