| Labi-par cirslīti |
[Oct. 10th, 2008|10:12 pm] |
Vakar atnāku mājās, ieslēdzu datoru, bet viņš.. pasūta mani tālāk, tb-nevar atrast cieto disku.
Zvans družočkam - tā un tā, ko darīt? Pa telefonu palīdzēt nevarēšot, kaut kas ar cietni.
Labi - zvans darba kolēģim - tā un tā - o, johaidī - izskatās, ka cietnis varētu būt nobiris, pa telefonu nevarēs palīdzēt.
Ok, zvans otram darba kolēģim - tā un tā, bļin, prasa vai dedzis nekas neesot, izskatoties, ka cietnis nosvilis, palīdzēt telefoniski nevarot, jādabū dators uz darbu tad salabošot.
Sms exim - tā un tā vai vari aizvest man datoru? varot.
Bet, vacatio attopas - datorā visa pašas aktu kolekcija un tagad kolēģi pa to rakāsies. Ziepes!
Exis saka, ka to pieļaut nevar, viņš vedīšot pie saviem meistariem un stāvēšot blakus, lai neviens nelien manos plikņos. Cirslīts sit plaukstas un priecājas, ka ex tik izpalīdzīgs. BET cirslīša prieki ir īsi, JO - visu e-pastu, skaipu, citu portālu un pat cibas paroles saglabājas automātiski un ielsēdzoties viss ir pieejams. Jā - pieejams arī tas, ko ex galīgi un nepavisam nevajadzētu redzēt. Cirslis paliek nikns - slēdz vēlreiz iekšā datoru pārliecināties, ka tiešām nekā - patiešām nekā-cietnis nav atrodams. Cirslis dusmīgs sit ar kulaku pa datora kasti, pēkšņi ekrāns paliek spilgti zils un izmet izvēlni (laikam bios setapus). Zvans atkal družočkam - tā un tā-uzšāvu tam datoram, taga rāda ko citu, ko darīt?
Vajagot izvēlēties Defoltos iestatījumu un palaist.
Amen - dators aiziet!
Visiem paldies, cirslis ir ģēnijs un glābts!
Visi plikņi tagad iekš CD, visas paroles jāvada katru reizi no jauna. Drošība pirmajā vietā.
Dūres princips sevi attaisnoja. |
|
|