| |
[Aug. 6th, 2018|11:11 am] |
Mazākajai vakar palika 1,5 gadi. Viss labi, viss kruta, BET viņai pāris mēnešus kopš sācies kaur kāds dīvains posms, kad baidās palikt bez manis redzamā attālumā.
2-3 x nedēļā man jāizskrien no mājas līdz vārtiņiem pie kurjera, līdz šim viņa mierīgi tipināja man līdzi-pati māk atvērt abas durvis, kamēr notipina pa trepēm, es jau parasti nāku atpakaļk. bet tā pakaļ nākšana līdz šim bija mierīga, pat priecīga. Bēt pēdējos mēnešus kļuvusi histēriska, spiedz, bļauj, metas man klāt un ārdās. Pat, ja tēvs mājās un nemaz nepaliek viena.
Līdzīgi izgājieni ir naktī - kad sāk mētāties, ārdīties, spiegt un nomierinās tikai tad, kad uzrāpjas man virsū. Tad ātri aizmieg, lēnām noripinu no servis un guļ tālāk.
Un sākusi nemitīgi prasīt knupi. līdz šim izmnatojām tikai midzinot, bet tagad pa dienu psiho un ārdās, ja nedod knupi.
Nekādi starpgadījumi ar bērna atstāšu nav bijuši. Viņa visu dienu ir ļoti pašpietiekama - kamēs es šuju, mierīgi iet dzīvoties uz virtuvi vai otru istabu, no kurienes neredz mani.
Kāda man nezināma trauma jeb vecumposms? |
|
|