| kafijas automāts |
[Dec. 27th, 2016|02:05 pm] |
Ar automātu esmu apmierināta un faktiski nenožēloju nevienu centu. (bet šis man raksturīgi - naudas žēl pirms pirkuma, kad pirkums izdarīts, vairs par to nedomāju. Biežāk nožēloju, ja esmu ietaupījusi).
nav tā, ka tagad dēļ tā verķa laime pilnīga un tik lēkā viņam apkārt un tik pļumpē tās kafijas, bet izmantots tiek un sniedz to, kas no viņa tika gaidīts.
Vispār kafija tiek dzerta drusku mazāk kā agrāk, jo pupiņās kofeīna ir jūtami vairāk kā maltajā kafijā. Man sākumā pēc 1 krūzes sirdi rāva laukā, nogriezu stiprumu zem vidējā, tagad ir ok. Draudzenei pēc mana pirkuma arī vīrs nopirka līdzīgu verķi, viņa kā kafomāns saka to pašu - 2 krūzītes un sirds pa muti laukā (kaut pirms tam viņa pa 4 krūzēm dienām varēja dzert).
Esmu atbrīvojusies arī no mūždien pierautajām piena bļodiņām, Olim kakao katru rītu taisu ar karsto tvaiku - piens pie trauka netiek pierauts un uzsildās tādā temperatūrā, lai kakao un cukurs izkustu, bet nebūtu par karstu dzeršanai uzreiz.
Bet M saka: kā es tagad pie kafijas varu tikt? :D:D |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2016|05:23 pm] |
Ir tādas filmas un tādas grāmatas, kuras tā paņem, ka pēc tam vairs neko citu redzēt un lasīt negribas.
Vēl pārsteidzošāk tas ir, kad sākumā vispār šķiet, ka šis galīgi "nav mans", bet ieslēdz, jo kaut ko fonā vajag, un tas tā ierauj, ka no rīta mosties un gaidi, kad visi aiztīsies no mājas, lai fiksi varētu skatīties tālāk.
Tā man tagad ar Outlander. Nu galīgi it kā ne mans, bet tagad tādas lomkas, gaidot 3 sezonu. |
|
|