| |
[Oct. 19th, 2016|05:48 pm] |
Man ļoti nepatīk gatavot darba dienu vakaros. Tā, ka uz vakarpusi besis nāk tik tāpēc vien, ka jādomā ko gatavot.
Bet svētdienu rīti un vakari ir pavisam cita lieta. Kad visi mājās, katrs dara savu un.. es arī savu.. virtuvē.
Un nekādi nevaru saprast kāpēc, darot vienu un to pašu, noskaņojums var būt tik radikāli atšķirīgs. No beša līdz kaifam.
Un svētdienu rīti arī.. lai arī man varbūt ir "sapnis" ( aiz astes pievilkts), ka kādu dienu kāds pienesīs brokastis gultā, patiesībā nespēju atlaist grožus un uzticēt brokastis kādam citam (ja vien man kādu dienu nebūs apkalpojošais personāls ar attiecīgām prasmēm). Tas nemaz, nemaz nav apgrūtinoši izlekt no gultas pirmajai, fiksi iegrūst krāsnī maizītes, sakult un uz pannām saliet pankūku mīklu (divas lielās pannas TĀ atvieglo dzīvi virtuvē!) un tad ar vairākiem šķīvjiem un kafijas krūzēm atpakaļ uz gultu. Ēst, lasīt un kaifā stenēt. |
|
|