| |
[Sep. 5th, 2016|09:26 am] |
"Diena, kad pamostoties saproti, ka tava vēlme ir stulba, un sāc lūkoties uz to, kas tev īstenībā pieder, ir brīdis, kad esi spēris pirmo soli uz relatīvu apmierinātību. ... mums visiem pēc iespējas pilnvērtīgāk jāizmanto tas, kas mums dots."
Man patīk, tomēr ļoti gribas iebilst, ka bez "stulbām" vēlmēm un pārāk lielas apmierinātības ar esošo situāciju, cilvēki paliktu tur kur ir. Varbūt pat alās :) Bet pārrakstīju, lai atgādinātu sev, ka jāsāk ir no tā punkta kur esi, nevis "ja man pēkšņi no gaisa nokristu kaut_kas, tad gan es varētu izdarīt kaut_ko_Lielu".
Upd: jāiet beidzot sašūt aizkari. Un mētelis.
|
|
|