| |
[Aug. 25th, 2015|10:39 am] |
Šis augusts ir labs.
Gribas arī skaistu rudeni.
Bet neesmu atradusi veidu kā apstāties un pabūt.
Izstaigāju skaistu purva taku, bet 5 km neatrodu/neizdomāju iespēju pabūt un izbaudīt.
Ir skaistu bilžu virtene galvā, bet nav viena laimīga stopkadra.
Un tas neesošais stopkadrs mani vajā. No vietas uz vietu.
Kāpēc šķiet, ka, lai izbaudītu ir jāapstājas? (patiesībā jāapguļas un jāpaskatās debesīs. Vai uz otru, to, kurš blakus.) |
|
|