| |
[Oct. 30th, 2013|08:34 am] |
Kas nu mani spēj sakustināt līdz asarām - kad cilvēki dara kaut ko lielu un nozīmīgu.
pat, ja tas lielais ir vienkārši regulāra sava zemes stūrīša sakopšana tā, lai pašam prieks un citiem arī.
Šī bija arī viena no retajām lietām, kas patika Polijā-lai cik mazs vai liels zemes pleķis katram pie mājas, bet tik rūpīgi apkops - nepārspīlējot-katrā pagalmā bija ģeometriskās figūrās veidoti koki/krūmi - bumbas, konusi, trīsstūri. Sākumā domāju, ka viens ciems sameties kopīgam dārzniekam un tad nu tas visus pagalmus pielīdzina, bet visa Polija tāda-katrā sādžā katra sēta kā uz izstādi sagatavota. Lietuvā un Igaunijā līdzīgi, tikai nav tik izteikti tie figūrveida koki.
Pēc tā brīžiem šķiet, ka Latvietis ne no mērkaķa, bet rukša cēlies. Un par katru sakopto sētu gribas aiz brīnumiem un sajūsmas asaru notraukt. |
|
|