| |
[Jul. 14th, 2013|11:20 pm] |
Es savā dzīvē (tajā ko atceros), esmu bijusi 2ās baznīcas kāzās un 2ās "zaksa".
Tās pirmās "zaksa" kāzas bija kaut kur laukos vecā kultūras namā. Un tur teica ļoti aizkustinošu runu. Es toreiz traki apraudājos, bet pie sevis nodomāju "rekā lauku "zaksa" darbiniece pacentusies, tādu sakāmo sagatavojusi".
Vakar biju otrajās "zaksa" kāzās (tepat Rīgā) un bļin! - tajās tak atkal teica tik aizkustinošu runu un vēlējumu (neko no banālās sērijas "mīlestība uzvar visu", bet reālo - sūdi būs, un oi cik reizes smelsies mutē, bet ir jāmāk arī tajos sūdos saprast vienam otru (oi, nu labi, viņa teica pavisam savādāk, daudz glītāk un aizkustinošāk, es tikai nepierakstīju) un vēl viskaut ko aizkustinošu, bet Reālu teica.
Un ko es ar to gribu pateikt - baznīca ar savu bezpersonisko purpulēšanu (kuru tāpat neviens nesaprot) iet atpūsties. "Zaksi" rullē. |
|
|