| |
[Feb. 28th, 2011|04:13 pm] |
Īpašība, kas mani šausmīgi kaitina cilvēkos - tirināšanās.
Emocionāla tirināšanās.
Es saprotu, ka var tirināties veikalā, nevarot izvēlēties starp ķiršu sarkano un zemeņu sarkano matu krāsu, bet mani besī tirināšanās attiecībās.
Ja esi ar kādu kopā, tad esi tieši ar to kopā. Pat, ja pie apvāršņa uzpeld kas jauns un interesants, vai arī kas vecs, bet neaizmirst. Pofig!
Ja ir bijis brīdis, kad esi pieņēmis lēmumu būt ar to ar kuru esi, tad netirinies vairs. Pagātne tāpēc arī ir pagātne, ka nebija iespējama nākotne. Un nekad tas nemainīsies.
Un neviena jauna spoža zvaigznīte nebūs labāka par to, kas ir tagad. Jo arī tas, kas ir tagad, kādreiz bija jauna spoža zvaigznīte. Viss ar laiku bālē. Ja gribas, lai spīd - pulē to, kas ir.
Un netirinies! |
|
|