| |
[Apr. 14th, 2010|02:27 pm] |
Esmu iegājusi tādā vāveres ritenī ritmā.
It kā bez darba un it kā jau nedeg tie pasūtījumi, bet žēl laist laiku neko nedarot.
Starp audumiem un ikdienas darbiem, netīrām grīdām un siltām vakariņām
Sarunas kļūst arvien vienaldzīgākas, tām nav laika, jo ir taču darbi.. vienmēr ir ko darīt.
Bet tam visam ir liels pluss - imunitāte pret apkārtējo negatīvismu - citu viedokļiem, citu dzēlīgumam, citu tukšajām sarunām par Es, es, es, un citi, citi, citi.
Man ir pašai sava smilškaste, kurā ir manis pašas noteikumi un tie citi ar saviem viedokļiem par to kā būtu jābūt, lai šēž un čalo, kamēr es radu sev lietas, kas nes gandarījumu. |
|
|