| |
[May. 24th, 2009|12:51 pm] |
"Būtu veltīgi prasīt no dzīves kaut ko vairāk par to neredzamo harmoniju, kura mūs pieslēdz garāmgājēju mistiskajai klātbūtnei, ļaujot viņu sabiedrībā pavadīt kādu ceļa posmu."
ALVARO MITĪ |
|
|
| |
[May. 24th, 2009|10:42 pm] |
Mēs šodien bijām stallī, apskatīt vakarrīt dzimušo poniju (nebij plānots, tāpēc klikšķinātors nebija līdzi un bilžu nav).
Bet bez tā, ka smukiņš mazais - jau tik stabili uz kājām. Un kas retums - mazais dzīvo kopā ar ponijmammu un ponijtēti.
Bet ponijtētim kāds reiz izdūris acis un stallī viņš atkal ticis un smuko ponijbērnu pagādājis tik pateicoties tam, ka tika izpirkts no lopkautuves, citādi būtu gaļā pārdots. Nē, ponijērzelis necieš no tā, ka akls, viņš pienāk klāt, pieglauž galvu pie piedurknes, pabubina, cerot, ka kāds iedos ko garšīgāku par sienu un izskatās laimīgs, ka dzīvo. Ja vien zirgs var izskatīties laimīgs. Bet šis izskatās ar visu savu smieklīgo biezo čolku.
Vispār tai stallī daudz novārdzinātu zirgu, kas no lopkautuves par kapeikām izpirkti un atkopti, izveseļoti, uz kājām no jauna dabūti un atgriezti dzīvē. (Labu apetīti ēdot zirga gaļu.)
|
|
|