| |
[Sep. 9th, 2006|11:57 pm] |
Pienāk brīži, kad saproti, ka ar to cilvēku vairs nav nekas runājams. Ir tikai tāds kā pienākums - aizbraukt, parunāt, pirms viņa dodas prom uz gadu. Pēc kā mēs, ļoti iespējams, vairs netiksimies. Jo visdrīzāk, ja tagad gandrīz nekā vairs nav, tad pēc tam būs vēl mazāk kā runājama.
Upd: reizēm tomēr emocionālās vibrācijas atgriežas vienā ritmā :) |
|
|