| |
[Aug. 1st, 2006|09:55 pm] |
Lietus... banālais, slapjais, sāļais, gaidītais... Jomas iela, saldējums, jūra...
mazliet skumja un nopietna, bet nekā sāpīga vai drūma... tieši tāda kā ilūzijā... tajā senajā, divi lieli un viens mazs...
Minūtes kurās atkal pazuda bailes no gadiem... uzzibsnīja vēlme būt jau tur priekšā, pēc gadiem desmit, lietainā vakarā jūras krastā es, viņš un mazais cilvēks... |
|
|