| |
[May. 12th, 2006|10:19 am] |
Mati par īsu
Bikses par platu
Blūze par tumšu
Kurpes par lielu
Un vēl jāatskaitas par rūpēm
mļe.... |
|
|
| |
[May. 12th, 2006|10:22 am] |
Te vakar pazuda krāsas un tā izskatās, ka man vienīgajai.
Balta lapa, varbūt zīme? |
|
|
| |
[May. 12th, 2006|01:21 pm] |
Redz kā-laiks tiešām visu noliek savās vietās
NULLE emociju no zvana, kas kādreiz spēja nogalināt
Nē-par tavu prieku es vairs nepriecāšos, tavās skumjās vairs nebūšu tuvumā
Ja meli spēja izjaukt to, kas bija, tad tavā draudzībā nebija nekā īsta.
Ej, vai paliec kur esi, vienalga.
Laiks visu sakārto. |
|
|
| |
[May. 12th, 2006|11:23 pm] |
| [ | music |
| | Marcel-Viginti Etudo | ] |
Zināt, ko dara naktstauriņš /vien no daudzajiem/, kad novēlējis labnakt kādam,
kad nekur nelido un paliek mājās?
Mierina kāda sirdi. Stāsta to, kas jāstāsta. To, kam pati gribētu noticēt.
Un tad viņa domā, ka ir par to ko pelnījusi.
Saldu muļķību, kurai ļauties.
Kaut ko tikai sev. |
|
|