| |
[Feb. 20th, 2006|10:39 am] |
Un tas cilvēks, ko nekad neesmu satikusi
tikai atklājusi daļiņu no dvēseles
un, Viņš man daļiņu no savas
Jo mēs esam divi eži, kas nevienu nelaiž pa īstam klāt
Nu, jā-runājot šķietam kā divas pusītes
Bet zinu, ka tikties nav vērts un, paldies, ka viņš to nemaz neierosina,
jo realitātē tas viss izzustu,
realitātē vienmēr iejaucas blakusfaktori.
pat, ja neesmu sarkanā, pat, ja sarunas ir daudz vērtīgākas par pārējo
Realitātē mēs atkal būtu tikai eži-sarāvušies kamolā, neaizskarami..
Robeža ir tik trausla
Un, jā-manā dzīvē vienmēr ir kāds Tāds cilvēks
Viens nesen aizgāja Tāds, jo gads jau bija apkārt un varbūt daudz jau bija izrunāts un varbūt mēs bijām kļuvuši pavisam citādi
Un tad nāca Šis, viss notiek pa cikliem
Un patiesībā jau ap šo jauno gadu aizgāja divi un tad atnāca divi, un pirms tam jau laiciņu atpakaļ aizgāja viens un atnāca viens, visi pavisam citādi,
jo nu, jā - es jau esmu pavisam citāda
Es tikai gribēju pateikt, ka ir fantastski, ka ir tādi cilvēki, pat, ja netiekamies |
|
|
| |
[Feb. 20th, 2006|11:04 pm] |
Kad vārds tiek dots sajūtām, sirdsapziņa klusē.. |
|
|