|
Jul. 18th, 2013|08:44 pm |
Gribu dzīvi kā ilūziju.
Lielu, bet vieglu.
Skaistu, saulainu, dzirkstošu.
Kāpēc man šķiet, ka citi tā māk, bet es ne?
Kāpēc es nevaru atļauties iegāzties dīvānā ar dzirkstošo vīnu un grāmatu? Kaut uz vienu dienu? Kaut pāris stundām?
Nē, es jau varu un vienlaikus nevaru (vīns ir, glāzes, dīvāns un grāmatas arī, pietrūkst tikai atļaušanās pabūt tikai sev un ar sevi.
Ja būtu tā atļaušanās, tad varētu iztikt arī bez vīna un grāmatas.
Un vēl vajag izdarīt kaut ko traku. Nevar taču būt, ka mana norma atļaušanāds jau iztērēta.
Grimstu pienākumos un vēlmēs.
Bet gribas peldēties šampanietī kā tādam gaisa burbulim, bezrūpīgi.
Grēks jau sūdzēties, es zinu. Ja ir laiks šādām pārdomām, tad grēks sūdzēties. |
|