|
May. 21st, 2006|01:13 am |
Pirmais skatiens, pretēji gaidītajam, nesatrauca. Tas nomierināja. Balti ziedi pagājušajā Vdienā, smaidi, sarunas, saldējums, smiekli, klusums, mūzika. Sešas stundas ceļa. Daudz izbraukāts. Līgatnē ar auto pār upi pārcēlājā. Daudz drupu, ceļa un domu. No gaismas līdz saulrietam, ar vienu zvaigni debesīs līdz pusnaktij. Nogurums. Nebij ne spēja klikšķa, ne negācijas. Man, iespējams, pirmoreiz bija tik viegli. It kā varētu vēl visu nakti tā braukt un runāt. Vai nerunāt. Un varēja arī braukt mājās. Zem segas, miegā bez nožēlas. Nezinu, kas ir mainījies. Un vai vispār ir kas... Ir labi. Vienkārši un viegli. Labnakt.
|
|