|
Jul. 17th, 2010|09:39 pm |
Zin, kas mani šoreiz ir nokaitinājis, vispār nokaitināja pirmoreizi 2 nedēļas atpakaļ /Vecāķos/, otro reizi pirms nedēļas /Engurē/ un ta nu es te drusku cepos - melleņu izlasītāji un tirgotāji.
Tāpēc, ka pilsētas cilvēks vairs nevar normāli kā bērnībā ieiet mežā un apēst kaut sauju to ogu. Un nevar tāpēc, ka viss ir tā izmēzts, ka pat vienu ogu ar lupu jāmeklē.
Es esmu par to, ka vecie tantuki lasa, tirgo un labāk tā nopelna, nekā ubago, /vopšem to, ka kāds lasa un masveidā nodod, uzzināju tikai nupat/, bet man ir arī dusma. Jā, par to, ka es nevaru atrast un apēst pat to sasodīto sauju melleņu pati.
Utopija, bet pa manam LVM vajadzētu vienu mežu iežogot un aizliegt no tā ogas iznest. Ēst tikai tik daudz cik var uz vietas un varbūt puslitra burciņu bērnam vai omei uz mājām aiznest.
Nu tā, sāpīte izteikta.
A par to, ka citiem jādod iespēja ogas nopirkt - piekrītu par visiem 100%, TIKAI /tā kā tagad es no lauksaimniecības saprotu vairāk kā vidējais aritmētiskais latvietis/ - lai tirgo tie, kas audzē. Tie, kam tas ir bizness - izaudzēt un pārdot - kā zemenes, ābolus, lielogu dzērvenes utt. Un tad patiesībā tie paši kas piepelnās mežā lasot, varētu piepelnīties lasot pie audzētājiem.
Usjo, tvaiku nolaidu. |
|