|
May. 7th, 2006|11:18 am |
Reizēm, īpaši mēģinot saprast globālas teorijas, var just kā prāts pats pret savām robežām sāk rīvēties.
Un mirklī, kad saproti cik tās robežas trauslas, paliek mazliet bail.
No tā, ka varbūt viss ir pilnīgi bezjēdzīgi. Ka nekam patiesībā nav dziļākas nozīmes. Tikai mūsu subjektīvās prāta spēles.
Tagad es centīšos pārstāt par to domāt. Pievērsīšos mafijas menedžmentam un saulei aiz loga. |
|