Kā ar mietu. Pirms pāris dienām sapratu, ka tiem, kurus vajag man, mani nevajag. Palika skumji.

Tagad, lasot šo teikumu, saprotu kapēc.

(Reply to this) (Thread)

Tu domā, ka nevajag? varbūt vienkārši konkrētajā brīdī ir kas cits darāms/domājams. Jēga laikam ir Tavā iekšējā reakcijā. Kāpēc vajadzēja viņus.
Bet tas atkal nenozīmē grimt otrā galējībā un kļūt par pašpietiekamu. Mums vienmēr kāds ir vajadzīgs. jautājums ir tikai vai pareizo iemeslu dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja ar mani viedokli nerēķinās un dzīvo tikai pats priekš sevis, tad ir sajūta, ka mani nevajag. Ja otra cilvēka emocijas ir vienaldzīgas un nevēlies otru redzēt laimīgu un smaidīgu, tad Tev viņu nevajag savā tuvumā. Tā vismaz man liekas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gan jā. Bet tas, ka cilvēkam vienaldzīgs otrs, nenozīmē, ka viņam pietiek ar sevi. Parasti jau ne. Parasti tādi cilvēki vispār tik tālu nespēj aizdomāties.

(Reply to this) (Parent)

ļoti viedi.
vajadzīgam pašam sev.
sevi mīlošam.
tas nav tas pats, kas pašpietiekams. tikai ļoti tuvu. neesmu atskārtusi, kas ir tā niansētā smalkā robeža, bet es jau arī nekad neesmu līdz galam sasniegusi šādu stāvokli :)

(Reply to this) (Thread)

Man šķiet tas bija par savām lietām. Interesanti ar sevi. Spēt pavadīt laiku ar sevi, arī vienatnē, nevis gaidīt visu laiku no otra.

(Reply to this) (Parent)

Esmu atradusi "savas lietas". varu aizpildīt savu laiku tā, lai ir interesanti un nebūtu vajadzība visu laiku pēc otra. Bet tas tāpat nenozīmē, ka vajadzības pēc otra nav :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taa ir taada dziljas laimes sajuuta, kad katrs dara "savas lietas" viens otram blakus :)

(Reply to this) (Parent)