Goblini nesnauž
Maijs. 8., 2012 | 05:42 pm
mood: mājup
music: tcsss...
mistiskā kārtā darba vietas pastkastē [ne-virtuālajā] tika arasts šī mākslinieka buklets:
http://www.david-goode.com/
esmu diezgan starā. gan jau Koki par šo zina.
http://www.david-goode.com/
esmu diezgan starā. gan jau Koki par šo zina.
Link | ieķērkt | Add to Memories
Vai, kas tad tas?!
Jun. 12., 2011 | 11:05 am
mood: sehr gut!
music: Lietuvos radijas
Vakar pirmo reizi mūžā piedalījos diezgan nopietnas filmas uzņemšanā (Avatara filmas neskaitu, jo viņš ir latviešu Larss fon Trīrs un vispār alternatīvists kino ziņā [tas ir kompliments]. Tēloju kkādu snobu/švītu/baņķieri(?) rūtainā uzvalkā. Nācās pat dejot. Labi, ka kājas nefilmēja, jo kurpju man nebija, bija kedas, un bikses reāli kā klauniņam. Rūķītis savukārt izskatījās pēc lellītes.
Vispār jāsecina, ka baigā noņemšanās ar to štelli - gatavošanās ir lielāka nekā pati filmēšana.
Vēl pieminēšanas un uzslavas vērta, manuprāt, ir kafejnīca "Zilonītis" pie Rīgas cirka. Tur tagad ir āra kafejnīca, un auksts(!) kviešu (!) nefiltrētais (!) alus maksā 1Ls. Pieļauju, ka arī pārējie alēni ir tādā cenā.
Vieta, protams, kādam var šķist mazuliet dīvaina, ar savu kolorītu, piem, dejojoši makšķernieki, nogribējušies un tomēr nedabūjuši ārzemnieki, čigānietes, bet neviens nevienam ļaunu nevēl, visi draudzīgi, un, kas pats galvenais - viņiem skan Lady GĀGĀ!
Gribas vēl daudz uzrakstīt par saviem piedzīvojumiem šai pilsētā, jo tik sen nav rakstīts, un man ir aizdomas, ka manī atkal parādījies rakstnieka-grafomāna talants, bet, kad tiksimies, tad jau pastāstīšu arī sīkāk par to, kā man sokas. Varbūt līdz tam laikam jau būšu sarakstījis autobiogrāfiju.
Vispār jāsecina, ka baigā noņemšanās ar to štelli - gatavošanās ir lielāka nekā pati filmēšana.
Vēl pieminēšanas un uzslavas vērta, manuprāt, ir kafejnīca "Zilonītis" pie Rīgas cirka. Tur tagad ir āra kafejnīca, un auksts(!) kviešu (!) nefiltrētais (!) alus maksā 1Ls. Pieļauju, ka arī pārējie alēni ir tādā cenā.
Vieta, protams, kādam var šķist mazuliet dīvaina, ar savu kolorītu, piem, dejojoši makšķernieki, nogribējušies un tomēr nedabūjuši ārzemnieki, čigānietes, bet neviens nevienam ļaunu nevēl, visi draudzīgi, un, kas pats galvenais - viņiem skan Lady GĀGĀ!
Gribas vēl daudz uzrakstīt par saviem piedzīvojumiem šai pilsētā, jo tik sen nav rakstīts, un man ir aizdomas, ka manī atkal parādījies rakstnieka-grafomāna talants, bet, kad tiksimies, tad jau pastāstīšu arī sīkāk par to, kā man sokas. Varbūt līdz tam laikam jau būšu sarakstījis autobiogrāfiju.