(bez virsraksta)
Apr. 25., 2013 | 02:35 pm
No:: vaarna
Labs jautājums. Droši vien kko dumu, no sērijas "Kad pirmo reizi man piedāvāja stopot uz Lietuvu, es vairākkārt atteicos, domāju un pārdomāju, nevarēju izlemt, svārstījos. Rezultātā iemīlējos lietuviešu valodā un to puslīdz apguvu." Es jau to palagu sarakstīju, jo man šķiet jocīgi, ka cilvēkiem, lai sevi reklamētu, noteikti vajag kko pateikt. Tas man atgādina vienu uzņēmumu, kurā strādāju, un obligāti vajadzēja katram nofilmēties un pateikt, kas dod iedvesmu strādāt. Bija jānosauc kāds savs hobijs, jāņem līdzi kkāds priekšmets, kas to apliecina, jārunā kamerā. Bija daļa cilvēku, kas to ignorēja un kategoriski atteicās no tā. Es paņēmu līdzi ģitāru, un kādas 10 reizes nācās rakstīt no jauna to dumo teikumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka ģitāras spēle mani nekādā veidā nestimulē darbam. Es vai nu strādāju, vai spēlēju ģitāru. Kāpēc man, spēlējot ģitāru, vajadzētu domāt par darbu? Un, darot ko tādu, cilvēks jau nav viņš pats. Viņš ir aktieris. Teiksim, kad saku par stopēšanu uz Lietuvu, es tiešām varu teikt, ka tas ir "interesants dzīves fakts", ņemot vērā, ka ar Lietuvu iepazinos ne tik daudz paša izvēles vadīts. Kkā tā. Nu, ceru, ka saprotami uzrakstīju:)