Pāris nepatīkamu vēstuļu sev un citiem
Jun. 16., 2012 | 08:09 pm
No:: vaarna
Pamodos, jo vajadzēja uz tualeti.
Parasti pēc tam miegs vairs neatnāk. Neatnāca arī šoreiz.
Ieslēdzu rādijō un el.tējkannu. Kura stacija? Neatceros, vrb LR1, vrb LRKlasika, vrb LR2...bet manu ausi visnotaļ aizķēra diskusija par Dzintara Soduma daiļradi. Būtībā es dzirdēju tikai kādas pēdējās 10-15 min, kurās, šķiet, tika arī izteikta visa raidījuma esence, - sieviete, man šķiet, dzejniece, ar zemu balsi un tumšiem matiem, un vēl kāds vīrs, nezinu, neviens nepieteica [pats vainīgs, vajadzēja agrāk celties, es to par sevi], absolūtā pārliecībā teica, ka Sodumu vajag iekļaut vidusskolas [laikam] programmā kā obligāto literatūru [nu, uz to pusi].
Sieviete par laimi vēl piebilda, ka jaunatne [t.i., es domāju, ka viņa domāja līdz 30, jo pēc tam lielākai daļai jau sākas pusmūža krīze, vai arī jāuztraucas par saviem bērniem vai drēbēm, vai motorollera iegādi, piem.] nemaz vairs nelasa, tomēr ir radusies ļoti spēcīga rakstnieku paaudze [vārdā nevienu nesauca, tāpēc es arī nesaukšu].
Tam sekoja mūzika un citāti no Soduma kaut kāda darba/darbiem; tas tiešām bija forši, es domāju, kā tika nolasīts. Viņai ir laba balss. Tur bija apmēram par to, ka ar krieviem ir slikti, jo jāstāv garās rindās un jātēlo darba spars, par to, ka ar angļiem arī ir slikti, jo viņi dzīvo uz salas, viņus nekas neinteresē, un vsp viņi maz zina, ir aprobežoti, arī par to, ka ar zviedriem ir slikti, jo smagi jāstrādā, jābūt tīrīgam un skarbs klimats, laikam vēl par kaut ko, bet - pie latviešiem atveras dvēsele, ir ziedi, gaumīgi klāti galdi, skaistums un skaistums, un vēlreiz - skaistas atmiņas, un atveras dvēsele.
Visu cieņu Dzintaram Sodumam, es neesmu piedzīvojis ne pusi no tā, ko šis cilvēks, es pat neko neesmu sarakstījis, salīdzinot ar viņu, bet es laikam negribu, lai mani bērni uzskatītu, ka visi pārējie, kas nav latvieši, ir kaut kādā ziņā losīši, kas nesaprot kaut ko no dzīves.
Domāju, ka raidījuma mērķis bija un ir cēls, bet atkal atsitos pret vienu un to pašu sienu. Un man radās divi nopietni jautājumi:
- vai maniem bērniem kratīs šīs trimdas problēmas, ja, protams, tas neskars mani vai viņus?
- vai būs kāda jēga no trimdas literatūras vidusskolā/pamatskolā, ja lielākā daļa jauniešu tāpat nelasa grāmatas?
Parasti pēc tam miegs vairs neatnāk. Neatnāca arī šoreiz.
Ieslēdzu rādijō un el.tējkannu. Kura stacija? Neatceros, vrb LR1, vrb LRKlasika, vrb LR2...bet manu ausi visnotaļ aizķēra diskusija par Dzintara Soduma daiļradi. Būtībā es dzirdēju tikai kādas pēdējās 10-15 min, kurās, šķiet, tika arī izteikta visa raidījuma esence, - sieviete, man šķiet, dzejniece, ar zemu balsi un tumšiem matiem, un vēl kāds vīrs, nezinu, neviens nepieteica [pats vainīgs, vajadzēja agrāk celties, es to par sevi], absolūtā pārliecībā teica, ka Sodumu vajag iekļaut vidusskolas [laikam] programmā kā obligāto literatūru [nu, uz to pusi].
Sieviete par laimi vēl piebilda, ka jaunatne [t.i., es domāju, ka viņa domāja līdz 30, jo pēc tam lielākai daļai jau sākas pusmūža krīze, vai arī jāuztraucas par saviem bērniem vai drēbēm, vai motorollera iegādi, piem.] nemaz vairs nelasa, tomēr ir radusies ļoti spēcīga rakstnieku paaudze [vārdā nevienu nesauca, tāpēc es arī nesaukšu].
Tam sekoja mūzika un citāti no Soduma kaut kāda darba/darbiem; tas tiešām bija forši, es domāju, kā tika nolasīts. Viņai ir laba balss. Tur bija apmēram par to, ka ar krieviem ir slikti, jo jāstāv garās rindās un jātēlo darba spars, par to, ka ar angļiem arī ir slikti, jo viņi dzīvo uz salas, viņus nekas neinteresē, un vsp viņi maz zina, ir aprobežoti, arī par to, ka ar zviedriem ir slikti, jo smagi jāstrādā, jābūt tīrīgam un skarbs klimats, laikam vēl par kaut ko, bet - pie latviešiem atveras dvēsele, ir ziedi, gaumīgi klāti galdi, skaistums un skaistums, un vēlreiz - skaistas atmiņas, un atveras dvēsele.
Visu cieņu Dzintaram Sodumam, es neesmu piedzīvojis ne pusi no tā, ko šis cilvēks, es pat neko neesmu sarakstījis, salīdzinot ar viņu, bet es laikam negribu, lai mani bērni uzskatītu, ka visi pārējie, kas nav latvieši, ir kaut kādā ziņā losīši, kas nesaprot kaut ko no dzīves.
Domāju, ka raidījuma mērķis bija un ir cēls, bet atkal atsitos pret vienu un to pašu sienu. Un man radās divi nopietni jautājumi:
- vai maniem bērniem kratīs šīs trimdas problēmas, ja, protams, tas neskars mani vai viņus?
- vai būs kāda jēga no trimdas literatūras vidusskolā/pamatskolā, ja lielākā daļa jauniešu tāpat nelasa grāmatas?