tā ir labi, un tā piederas...
Dec. 24., 2010 | 09:06 am
No:: vaarna
...jeb - vakar neapzināti tika veikts, manuprāt brīnišķīgs sociāla rakstura experements, kurā ir "savējie" un "savējie", un bija ļoti interesanti pavērot, kā un cik bieži notiek komunikācija starp šīm grupām. secinājums?: nekas nav mainījies droši vien kopš paleolīta.
tas tā. pats svarīgākais, ko gribēju pateikt - es visu esmu sabojājis. dievam žēl, bet pilnīgi visu. gribētu uzrakstīt konkrētāk, bet nespēju atļauties, un nedomāju arī, ka būs vērts.
vakardiena bija sasodīti laba, jā, kaut vai tāpēc, ka es ietusēju ar darba[!] kolēģēm, un arī tāpēc, ka vienam cilvēkam pateicu savas domas par labo un vrb ne tik labo [tiesa, ne līdz galam] viņā un viņa darbībā. un būs jāsaka vēl un vēl, ja sanāks, protams.
un tad es pamodos naktī, kas jau vērtās rītā, un redzēju, ka istabas durvis ir atvērtas. radio stāvēja ieslēgts. un kaut kas vairs nebija kārtībā. cēlos un gāju krāsni kurt, jo nostrādāja dubultā aizsardzības sistēma. darbojas tā lieliski, klapē pa plecu sev.
un nobeigumā es atvainojos cilvēkam par "uzbraucienu", "scēnu", "škandālu", sauciet kā vēlaities - nākotnē sākšu dēstīt konkrētākus plānus, ko un kad ir jādara, vai kā tml., tomēr nesolu, ka spēšu tos realizēt pats, jo vajag jau, lai kāds tic tam, ko dari. jā, dievam žēl, ar paša ticību dažureiz nepietiek.
atvainojos arī cilvēkam, kurš mazuliet tika ierauts šajā "scēnā", "uzbraucienā", "škandālā", sauciet to kā gribait, tomēr Jūsu liecība bija nepieciešama, lai mans ego kaut uz brīdi noturētos godam un izskatītos nesatricināms [tas nekas, ka tas momentāli salūza, aizverot mājokļa durvis aiz muguras].
PUPDATE jeb MAZA PIEBILDE:
es nevienam neiesaku, un pats vairs negrasos pārdzīvot, gruzīties, šmurīties par vakardienu. Es gribu dzīvot šodienai un tūkstots gadiem uz priekšu.
tas tā. pats svarīgākais, ko gribēju pateikt - es visu esmu sabojājis. dievam žēl, bet pilnīgi visu. gribētu uzrakstīt konkrētāk, bet nespēju atļauties, un nedomāju arī, ka būs vērts.
vakardiena bija sasodīti laba, jā, kaut vai tāpēc, ka es ietusēju ar darba[!] kolēģēm, un arī tāpēc, ka vienam cilvēkam pateicu savas domas par labo un vrb ne tik labo [tiesa, ne līdz galam] viņā un viņa darbībā. un būs jāsaka vēl un vēl, ja sanāks, protams.
un tad es pamodos naktī, kas jau vērtās rītā, un redzēju, ka istabas durvis ir atvērtas. radio stāvēja ieslēgts. un kaut kas vairs nebija kārtībā. cēlos un gāju krāsni kurt, jo nostrādāja dubultā aizsardzības sistēma. darbojas tā lieliski, klapē pa plecu sev.
un nobeigumā es atvainojos cilvēkam par "uzbraucienu", "scēnu", "škandālu", sauciet kā vēlaities - nākotnē sākšu dēstīt konkrētākus plānus, ko un kad ir jādara, vai kā tml., tomēr nesolu, ka spēšu tos realizēt pats, jo vajag jau, lai kāds tic tam, ko dari. jā, dievam žēl, ar paša ticību dažureiz nepietiek.
atvainojos arī cilvēkam, kurš mazuliet tika ierauts šajā "scēnā", "uzbraucienā", "škandālā", sauciet to kā gribait, tomēr Jūsu liecība bija nepieciešama, lai mans ego kaut uz brīdi noturētos godam un izskatītos nesatricināms [tas nekas, ka tas momentāli salūza, aizverot mājokļa durvis aiz muguras].
PUPDATE jeb MAZA PIEBILDE:
es nevienam neiesaku, un pats vairs negrasos pārdzīvot, gruzīties, šmurīties par vakardienu. Es gribu dzīvot šodienai un tūkstots gadiem uz priekšu.