tā, lūk, mums iet
Maijs. 19., 2014 | 11:22 am
nedēļas nogale bija brīnišķīga. kur tik nepabijām - Tvaika ielā, pie draudzīgiem cilvēkiem (bez ironijas), aplūkojām Sarķeni no mazliet cita skatpunkta, Lucavsalā redzējām/dzirdējām varžu pavasara rituālus (tagad saprotam, no kurienes aug kājas terminam "varžu koris" - vardes nu galīgi nav vājas, kā dzied tai dziesmiņā, vismaz bļaušanas ziņā ne). Aiz krūmiem klausījāmies eko sektas tautas dziesmu dziedāšanu (pievienoties neuzdrīkstējāmies, toties radās doma, ka varētu iegādāt dārziņu uz vasaru).
spēlējām pagalmā kokli pie malkas šķūnīšiem, dzērām tēju, un, iespējams, ĒK savervējām vēl vienu bundzenieku/kalēju.
vakar vakarā gan uznāca uztraukums, jo šodien pie ārsta. bet Upe nomierināja. pat vainagu sievai uzpinu no pavasara zālēm. sanāca, manuprāt, labs, jo ar mīlestību darināts.
pēc pusstundas iestāsies četru stundu piespiedu bads, tāpēc tagad riju visādus riekstus. labi, ka vismaz dzert drīkst.
eju strādāt, lai Jums arī forši, apm. šitāds aukstais vilnis:
http://www.youtube.com/watch?v=voGjGlRS
spēlējām pagalmā kokli pie malkas šķūnīšiem, dzērām tēju, un, iespējams, ĒK savervējām vēl vienu bundzenieku/kalēju.
vakar vakarā gan uznāca uztraukums, jo šodien pie ārsta. bet Upe nomierināja. pat vainagu sievai uzpinu no pavasara zālēm. sanāca, manuprāt, labs, jo ar mīlestību darināts.
pēc pusstundas iestāsies četru stundu piespiedu bads, tāpēc tagad riju visādus riekstus. labi, ka vismaz dzert drīkst.
eju strādāt, lai Jums arī forši, apm. šitāds aukstais vilnis:
http://www.youtube.com/watch?v=voGjGlRS