Skices iz bērnības
Mar. 21., 2013 | 09:26 am
Bērnībā, kad nāca dvaša no nāsīm un mutes drēgnos oktobra rītos,
es domājos esamies pūķis, ejošs pa ielu uz skolu.
Neviens jau to nezin,
gluži kā es,
ka kaimiņš, kurš dzīvo virs mums,
ir vienkārši pieklājīgs vientuļnieks.
Un vēl man patika Terminatoru tēlot,
kustēties stīvi, skatīties vienā punktā un vēl
ar precīzu kustību nospiest
durvju pogu autobusā, līdz
meitene no mūzikas skolas
uzslavē un pavada līdz mājām.
Viņa bija veca un dzīvoja citur.
2013.g. 21.marts
es domājos esamies pūķis, ejošs pa ielu uz skolu.
Neviens jau to nezin,
gluži kā es,
ka kaimiņš, kurš dzīvo virs mums,
ir vienkārši pieklājīgs vientuļnieks.
Un vēl man patika Terminatoru tēlot,
kustēties stīvi, skatīties vienā punktā un vēl
ar precīzu kustību nospiest
durvju pogu autobusā, līdz
meitene no mūzikas skolas
uzslavē un pavada līdz mājām.
Viņa bija veca un dzīvoja citur.
2013.g. 21.marts
Link | ieķērkt | Add to Memories
nepatīk un kaitina, pat reizēm riebj
Mar. 21., 2013 | 10:44 am
nostāja "Būs, būs, nebūs, nebūs," tad jau varēja arī vnk nepiedzimt. Dievam žēl, es bieži vien neesmu izņēmums, bet tas, protams, nenozīmē, ka nav sevi jākopj.