Daba dod
Apr. 23., 2012 | 12:59 pm
mood: normāls
music: rādijō
+++
Brīdī, kad patiesi piedzīvo iespēju no rīta iziet laukā, un ir klusums, sijā lietutiņš, uz koka zara tieši tev pretī nolaižas cielaviņa, un skatās, un nebaidās, kad dzirdi bišu stropā bitītes dziedam, brīdī, kad vakarā uz mirkli istabā ieskrien miega pele, un tikpat ātri pazūd, kad naktī ir absolūts klusums un absolūta tumsa, tik absolūta, ka var dzirdēt zvaigznes dziedam un to pašu miega peli galvgalī skrubināmies, tu vairs nemurgo, un pat iepriekšējā vakarā dzertais rums no rīta neliek sevi manīt, saproti, cik ļoti labi ir tāda māja, kur esi tikai tu un vēl kāds tuvs un dārgs cilvēks, un nekas vairs nešķiet neiespējami vai grūti.
Un vardes ezerā turpina savas nesteidzīgās mīlas rotaļas.
Brīdī, kad patiesi piedzīvo iespēju no rīta iziet laukā, un ir klusums, sijā lietutiņš, uz koka zara tieši tev pretī nolaižas cielaviņa, un skatās, un nebaidās, kad dzirdi bišu stropā bitītes dziedam, brīdī, kad vakarā uz mirkli istabā ieskrien miega pele, un tikpat ātri pazūd, kad naktī ir absolūts klusums un absolūta tumsa, tik absolūta, ka var dzirdēt zvaigznes dziedam un to pašu miega peli galvgalī skrubināmies, tu vairs nemurgo, un pat iepriekšējā vakarā dzertais rums no rīta neliek sevi manīt, saproti, cik ļoti labi ir tāda māja, kur esi tikai tu un vēl kāds tuvs un dārgs cilvēks, un nekas vairs nešķiet neiespējami vai grūti.
Un vardes ezerā turpina savas nesteidzīgās mīlas rotaļas.