Mītiskais laiks un domāšana

Jul. 9., 2011 | 12:29 pm
mood: ļoti labs!
music: Delerium

Frāze, izdzirdēta šorīt, ejot cauri kapiem:
Viena sieviete, kas nesa kannu ar ūdeni, sacīja otrai, kas stāvēja un kaut ko domāja pie kapa: "Eu, kurā gadā tad Haris nomira? Ā, es atceros, tas laikam bija tajā gadā, kad es pēc tās briesmīgās slimības nevarēju pastaigāt."
+++
Interesanti, es nodomāju - tā ir paaudze, kas rakstīja dienasgrāmatas kladēs un burtnīcās, un kurai sākumā nebija intereneta un mobilo telefonu. Bija vēstules, mājas telefoni, telegrammas. Vajadzēja daudz vairāk atcerēties, daudz vairāk un pamatīgāk meklēt, un laika uztvere arī bija pavisam savādāka. Tagad tas viss arī viņiem ir pieejams, tomēr ir ieradumi, kas neizzūd, jo tā laikam viņiem vieglāk, pierastāk. Jā, interesanti.
+++
Dodoties tāļāki, redzēju, kā divas sievietes par kaut ko pļāpāja caur sētu. Komunikācija. Telpa. Komunikācijas telpa.

__________________________________________________________________
Tagad maza
B-E-Z-T-ē-M-A [kaut gan - no otras puses, kaut kādā ziņā var pievilkt pie iepriekšrakstītā arī šo]:

NEDēļAS CITāTS:

"Braucot ar divriteni pa Rīgu, es jūtos kā Bārts Simpsons."
[Oskars Herliņš]

Lai jums jauka diena!

Link | ieķērkt | Add to Memories