kas yra, kuo?
Jul. 13., 2010 | 08:53 am
+++
karstums normāls, būtībā, nekā īpaša jau tajā nav, ja pusgadu tā būtu, pierastu mēs it visi un nesūkstītos. kas jums labāk tīk - kārtīgs aukstums, vai kārtīgs karstums? atbildēt nav obligāti, varat paši pie sevis nospriest, kas kuram tuvāks, nav jau apmaksāta sociol. aptauja, galu galā.
+++
ā, dzeja:
"atveru acis
atveru tēju
atveru sērkociņkastīti
atveru durvis
atveru logus
aptveru pasauli
esmu,"
ar šito mierīgi var braukt uz Indiju vai Alpiem, vai pat uz Dainu kalnu - nenormāli filosofiski un vispār meditatīvi, - zāles stiebrs ir vislabākā platforma meditēšanai. Vismaz mušai noteikti. Bija tāda filma 90-os, vai 80-o beigās, "Čelovek-muha".
+++
Vakar pa LR1 klausījos interviju ar Viju Vētru - laikam tas mani iedvesmoja uzrakstīt šo dzejoli-atziņu. Ļoti pozitīvs cilvēks [ visp. man riebj šāds termins, "pozitīvs cilvēks", a kā lai to savādāk pasaka? Cilvēks, kam šķiet nenozīmīgas VISAS TAVAS problēmas, jo viņš dara to, kas tam patīk, un zina, kāpēc dara? Tad - kāpēc arī tu to nevarētu? Nu, ja patīk, tad var arī tā formulēt. Bet tas tā, lai nečīkstam, kad nevajag, un ja sāk čīkstēt, tad jāieeļļo]
Vārdu sakot, stāsts ir par to, ka noklausījos ļoti aizraujošu lekciju par deju/dejām, to izcelsmi, vēsturi un attīstību, piem., flamenko un indiešu dejām. Ideja: lai dejotu deju, svētīgi būtu zināt tās izcelsmes vēsturi, jo deja - TĀ IR VALODA, tāpat kā mūzika, zīmējumi u.t.t. Piem., par to pašu flamenko deju - sanāk, ka tas būtībā ir Indijas un Spānijas deju kustību sens apvienojums, ja pa miegam pareizi sapratu. Vissmieklīgākais, ka, kā Vija sāka runāt, tā Muktupāvelu vsp pie vārda praktiski nepielaida, tik stāstīja un stāstīja par dejām, bet tik interesanti, ka varēja just, ka Muktupāvels izdomā: "Labāk paklusēt," jo piebilst tiešām nebija ko, un vispār - cik viņai gadu? Pie 90 vai mazāk? Nu, 18 jau noteikti bija sen, bet tā enerģija baigā nāk ārā. Apbrīnoju.
karstums normāls, būtībā, nekā īpaša jau tajā nav, ja pusgadu tā būtu, pierastu mēs it visi un nesūkstītos. kas jums labāk tīk - kārtīgs aukstums, vai kārtīgs karstums? atbildēt nav obligāti, varat paši pie sevis nospriest, kas kuram tuvāks, nav jau apmaksāta sociol. aptauja, galu galā.
+++
ā, dzeja:
"atveru acis
atveru tēju
atveru sērkociņkastīti
atveru durvis
atveru logus
aptveru pasauli
esmu,"
ar šito mierīgi var braukt uz Indiju vai Alpiem, vai pat uz Dainu kalnu - nenormāli filosofiski un vispār meditatīvi, - zāles stiebrs ir vislabākā platforma meditēšanai. Vismaz mušai noteikti. Bija tāda filma 90-os, vai 80-o beigās, "Čelovek-muha".
+++
Vakar pa LR1 klausījos interviju ar Viju Vētru - laikam tas mani iedvesmoja uzrakstīt šo dzejoli-atziņu. Ļoti pozitīvs cilvēks [ visp. man riebj šāds termins, "pozitīvs cilvēks", a kā lai to savādāk pasaka? Cilvēks, kam šķiet nenozīmīgas VISAS TAVAS problēmas, jo viņš dara to, kas tam patīk, un zina, kāpēc dara? Tad - kāpēc arī tu to nevarētu? Nu, ja patīk, tad var arī tā formulēt. Bet tas tā, lai nečīkstam, kad nevajag, un ja sāk čīkstēt, tad jāieeļļo]
Vārdu sakot, stāsts ir par to, ka noklausījos ļoti aizraujošu lekciju par deju/dejām, to izcelsmi, vēsturi un attīstību, piem., flamenko un indiešu dejām. Ideja: lai dejotu deju, svētīgi būtu zināt tās izcelsmes vēsturi, jo deja - TĀ IR VALODA, tāpat kā mūzika, zīmējumi u.t.t. Piem., par to pašu flamenko deju - sanāk, ka tas būtībā ir Indijas un Spānijas deju kustību sens apvienojums, ja pa miegam pareizi sapratu. Vissmieklīgākais, ka, kā Vija sāka runāt, tā Muktupāvelu vsp pie vārda praktiski nepielaida, tik stāstīja un stāstīja par dejām, bet tik interesanti, ka varēja just, ka Muktupāvels izdomā: "Labāk paklusēt," jo piebilst tiešām nebija ko, un vispār - cik viņai gadu? Pie 90 vai mazāk? Nu, 18 jau noteikti bija sen, bet tā enerģija baigā nāk ārā. Apbrīnoju.