asara zirnekļa tīklā
Jun. 19., 2010 | 11:14 am
vakar biju pilnīgi nošālējies, darbā stress, tad tikšanās, informācijas uzsūkšana, brenguļu alus, tad mēģis, cauri pilsētai uz Brasu apkrāvies kā ēzelītis, tad atkal atpakaļ uz I love you iedzert alu kā zombijam, tad vairs nezināt, uz kuru pusi Daugava [kaut gan es uzskatu, ka zinu, nu, sakiet, cilvēki, ja es stāvu uz Vaļņu ielas, skatos uz Pulvertorni un rādu, ka Daugava ir apm. tajā virzienā, kur Pulvertornis, vai tad es kļūdos?]; tad, mājup braucot, iepazīties maršrutniekā ar Kristu, kuram, kā izrādās, ir 12.klases izlaidums, tāpēc arī pilns maiss ar alkoholiskiem labumiem, kurš ir no Vecāķiem, un ar kuru vispār mums ir kopīgi paziņas [nu, tāda savējo sajūta parādās].
Un tagad no rīta piecelties, justies lieliski, un saprast, ka dzīve taču nesūkā nenieka, un pateikt Dieviņam paldies par to visu.
Dažiem no mums gan ir paģiras, bet tas neko nenozīmē, jo cilvēks jau nav vainīgs, un ir japalīdz un jāsaprot otrs.
Un Ēriks, starp citu, saka šādi: http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=927
Un tagad no rīta piecelties, justies lieliski, un saprast, ka dzīve taču nesūkā nenieka, un pateikt Dieviņam paldies par to visu.
Dažiem no mums gan ir paģiras, bet tas neko nenozīmē, jo cilvēks jau nav vainīgs, un ir japalīdz un jāsaprot otrs.
Un Ēriks, starp citu, saka šādi: http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=927