No Nezināmās Dzejnieces krājuma "Kaijas un plastmasas"
Maijs. 26., 2007 | 02:27 pm
TUMSA
Es laimīga būtu, ja mirusi būtu -
neapskaužama situācija.
Kaijas dzied nācijas balsīs.
Katram savu Atlantīdu,
dziedāja Freimanis Mārtiņš;
katram savu zemi,
kurā pilns ar gnīdām.
Un tad jau ir vienalga,
vai dzert līdz kliņķim,
vai dzert līdz grīdai.
Neapskaužama situācija -
gaidu, gaidu, nesagaidu -
nenāk mājās prātiņš.
Es laimīga būtu, ja mirusi būtu,
un bērēs manās dziedātu
Freimanis Mārtiņš.
Es laimīga būtu, ja mirusi būtu -
neapskaužama situācija.
Kaijas dzied nācijas balsīs.
Katram savu Atlantīdu,
dziedāja Freimanis Mārtiņš;
katram savu zemi,
kurā pilns ar gnīdām.
Un tad jau ir vienalga,
vai dzert līdz kliņķim,
vai dzert līdz grīdai.
Neapskaužama situācija -
gaidu, gaidu, nesagaidu -
nenāk mājās prātiņš.
Es laimīga būtu, ja mirusi būtu,
un bērēs manās dziedātu
Freimanis Mārtiņš.