kōla beidzās. drīz iešu uz veikalu. jā. un vispār doma ausīs iebāzt mūziciņu un doties paklīst. lai atbrīvotu savu prātu no tām domām domiņām.
kaut es mācētu visu nesarežģīt.
lai nu kā, jāmet nost tās depresion domas, jāatrod skapī šodien kaut kas tāds, kas manām acīm būtu tīkams un man neliktos, ka tajās izskatos resna, jāsagludina un tad jau ārā. jelgavā. ja nav kas uzklausa, pilsēta vienmēr uzklausīs. vai vismaz palīdzēs to visu aizbāzt kaut kur. uz neatgriešanos.
vakar, sēžot balerijā, ierakstīju plānotājā, ka jābeidz celt sienas. šķiet, šodien taps vēl viena. bet, ai, lai jau! viena mazāk vai vairāk neko nenozīmē. drošībai taču jābūt. :D
eh. sen jau vairs nejūtos kā mājās. ne te, ne tur. nekur.
uj. pārāk emo un depr sanāca. nav jau tik traki. nedrīkst jau aizmirst, ka man patīk pārspīlēt. un reizēm jau arī sanāk.