tikko izskrēju sarunām cauri skype ar a. un izrādās es esmu varen uzmācīgs radījums bijis kādreiz [hā hā hā.] bet jā. tāpēc jau es vienkārši esmu es.
vispār man šķiet, ka man vajadzētu sākt citu dzīvi. nu tā kā sevī mainīt tās dīvainās aizraušanās. jā. un dzīvot kā normālam cilvēkam. kā jebkuram zemes iedzīvotājam.
un man tagad ļoti vajadzētu pildīt statistikas mājasdarbu. bet negribās. gribās vienkāršas sarunas. vienkāršas komunikācijas. bet laikam jāķeras klāt gan tam pirmajam.
atkal tā iekšējā gruzīšanās. un nepalīdz itin nekas. tikai raudiens. bet to nedrīkst šodien, tagad. es pat nesaprotu kāpēc.
es gribu saņemt kādu ar roku rakstītu vēstuli. un tad ar smaidu un prieku atbildēt uz to.