kārtējā scēna mājās. sen nebiju dzirdējusi. fāk!
es mēģinu tam visam nepievērst uzmanību, jo nav jau mana dzīve. bet vienalga tas neliek man smaidīt. tas nav prieciņš dvēselītē. nē, nemazām.
un visapkārt visi šķirās. un ne jau tie pusaudzīšu pārīši. reāli pāri, kas ir precējušies un ir bērni. un tad man rodas jaut, vai patiešām pastāv mīlestība uz visu mūžu? vai tā nav tikai ilūzija, kas attaisnotu cilvēku iepatikšanos viens otram, izmanotšanu?
āj. tāds dīvains šīs vakars.