hm.šķiet esmu zaudējusi identitāti. jebšu precīzāk būtu jāsaka jebkādas radniecīgās saites.
mamma man šķiet sveša visu to čakaru dēļ. krustmāte, brālēns un ōma arī tādi svešāki, jo sen tā ar viņiem neesmu runājusi plus vēl tas, ka mamma ir paguvusi iečakarēt attiecības ar savu māsu tā, ka arī uz mani tas sāk parādīties. āj. besī.
njā. bet patiesībā šī diena bija tīri dzīvojama. protams, ja izņem ārā visu laiku iekšā sēdošās dusmas, līdz ko atceries mātes draugu, un to tizlo pāri autōbusā, kas patiesībā nebija tik tizls, kā skumjas izraisošs, jo abi bija kodēji baigie, dūda tāda klusētāja, bet čalis sieviešu klapētājs, kurš pieturā sāka sist vienu saldumiņu [viņš patiešām bija ļoti salds. vēl nedaudz un izkustu] par to, ka viņš smaida.[cik pamatoti! jeijē!] bet ne par to stāsts. es jau otro reizi saprotu, ka aiziet uz katedrāles Misi 9.00 ir pavisam jauki. turklāt tad visa diena brīva [ vienīgi tas neatbrīvo no Grobiņas un katedrāles 16.00. žēlīgi]. njā. šodien aizgāju, jo atkal pie ōmes bija jābrauc. biju gatava uz veco bīskapiņu, bet vai tu re kā! Vilis bija. pēc ilgiem laikiem katedrālē dzirdēju sprediķi no sākuma līdz galam. visu. tas bija skaisti. patiesi. un tā mierīgāk iekšā palika. tas priecē. bet pats pats pats feinākais, kas šodien notika, bija brālēna paziņojums, ka viņš precas. esmu tik laimīga! [ tik laimīgai ir dīvaini būt] vienīgi žēl, ka Gatis laulās. ceru, ka nebūs nekas tik ļoti filosōfisks, kā tas ir vienmēr. bet tā noteikti būs - because tas taču ir Gatis. atkal peldēsimies tēmās.:D
jā. bet diena skaista. eh. tas nekas, ka marta beigas sen jau garām, jāizmaksā māšelei saldējums šokolādes.
laikam novēlējumi arī iedarbojas! vismaz tas par svētīgu laiku točna.
nu ko! rīt skola. pēdējais cēliens. jāsaņemās. bet tagad - turpinām 2 fast 2 furious. :D