jā.gribētos pie jums. bet es nespētu atstāt brāli. un laikam jau arī mammu. toties es ļoti ceru, ka pēc šī vakara tas, kura vārdu es negribētu atcerēties, vairs šajā dzīvoklī nerādīsies [nu tikai tik rādīsies, lai savāktu savas mantas. un tāpatās - nesatiekot mammu] un es atkal par to runāju absolūti bez emōcijām. it kā pat ar ļauno smaidu. biedējoši. bet varbūt tā ir maska. nezinu.
un jā. arī es šīs neinterneta nedēļas laikā sapratu, ka mūsdienu cilvēkam internets ir nepieciešams. tikai to nevajag sev nostādīt kā galveno. tikai lai iegūtu infō. bet žēlīgi, ka tā gadījās.
bļin.vai es neteicu, ka redzu savu dzīvi līdz Leildienām, ka tālāk ir viena melna tumsa?

Mūzika prāta vētra - suburbija