es atļāvos pačučēt pa dienu. un re kā! sapņi sapnīši tizlie atkal uzdarbojas.
šoreiz sapnītis bija par skolu. jeijē.
visādi čakari tur bija, bet tas, ko atceros, ka ar klases cacīgāko dūdu runāju par Madaru, respektīvi, bijām mēreni dusmīgi sašutušas patr to, kā var iestāties partijā [šeit runa iet par tp jaun.org.]. un vispār pēc cācīgās sarunu biedrenes teiktā viņa ģērbjas pārāk pliki - bet tā jau viss rtu ģērbjas [ mana piezīme.] sapnī es gribēju teikt, ka nedaudz cacīgi, bet tad atcerējos, ka runāju ar īstu cacu - tas būtu apvainojums. :D
un vēl mēs skolas konferenču zālē jebšu 4.kab nomitinājām zirgu - kaut kam bija vajadzīgs.
šie sapņi patiešām sāk kļūt uzjautrinoši.