es patiešām sākšu domāt, ko šeit rakstu un vispār ko domāju!
vakar gribējās tik ļoti uzrakstīt vienam cilvēciņam, bet turēju sevi rokās, un še Tev! pats atrakstīja! dažreiz man šķiet, ka pietiek iedomāties, un viss notiek.
jā. tāpēc es ļoti ļoti vēlos aizbraukt. nu tā - prom no ierastās vides. tā. un vēl es ļoti ļoti vēlos, lai mamma atļauj gadu nemācīties un saprast, ko īsti gribu.[ vai šitais arī iedarbosies?]
eh. tā nu es Tev gribu. bet šķiet Viņš tur augšā ir saplānojis man kaut ko citu. bet prieks vismaz, ka mūsu domas sakrīt par cilvēkiem ,ar kuriem vajadzētu parunāties! :)
ak jā! un nekad nekad nekad neļaujiet vairs man tā piebāzt dienu, kā šodien. jā, man jau tas tīk. bet skola, pēcāk uzreiz braukšana, autōskolā -pirmā palīdzība) un tad tikai uz 9iem mājās ir diezgan pagrūti izturams dienas ritms bez ēšanas normālas. bet es jau paguvos ceturtdienu tādu pašu uztaisīt -vai es neesmu varen apdāvināts bērnelis!?