lielā Ziemassvētku skriešana un satraukāšanās par dažādām lietām ir garām. šo dienu pat pavadīju nekur neskrienot, atpūšoties. ja neskaita to, ka 15 min pirms 16.00 drudžaini meklēju kādas Ziemassvētku dziesmas lielajā nošu juceklī. Ak, kā es vēlētos, kaut nebūtu viņiem savas notis atstājusi, reizēm!
bet ne jau par to.
manī ir miers. es zinu, ka ar rītdienu jau jāsāk domāt par dārgo universitāti, lai visu kaut cik laicīgi izdarītu - tas, protams, rada nelielu nemieru. un vēl simt un viens darbiņš ārpus zinību iegūšanas.but i can do that! man gribās.
jā. un es gribu kaut ko izlasīt. bet ko?
un kāpēc Ziemassvētkos man sadāvināja tik daudz dušas želejas un ziepes, bet nevienu grāmatu? vai patiešām es tik ļoti nemazgājusies izskatos? vai patiešām pat mani tuvākie mani tā īsti nepazīst?
vilšanās. nedaudz. bet es mēģinu sev iestāstīt, ka viņi tā ar mīlestību.
bet kaut kā pilnībā nesanāk.
eh. jāiet lūkot kāds šīzō sapnis atkal.

ak, sapņi sapnīši!
es zināju, ka kaut kas dīvains būs. šoreiz es pareģoju, ka jauno mēs sagaidīsim ar pilnībā nokusušu sniegu. bet tas taču nav iespējams! stūlbene tāda.
varētu jau norakstīt to uz filmu, kuras noskatīšanos sekmēja liktens_humors ieraksts. bet nu tā filma jau nu patiesi nav par sniega izbeigšanos.
vispār jāsāk darīt kaut kas jēdzīgs, citādi vēl atkal gribēšu sevi nogalināt slinkuma dēļ.