man atkal ir caurums mutē - jeijē! bet tas jau mani neattur no apelsīnu ēšanas šoreiz. un kumelīštēja arī drīz būs gatava.
un man ļoti atkal gribas dejot stūlbi pa savu istabas nelielo plašumu.
jā. un mani kaut kā pozitīvi ietekmē arī māšeles rakstītās garās dienasgrāmatas.
āj. vispār šodien galvā bija dzejolis. gribēju pierakstīt. aizmirsu. laikam draņķītis bija. nu nekas. gan jau mans netalants kādreiz atgriezīsies.
un man ir sasodīts prieks par cilvēkiem, kas man ir blakus.
un vispārībās, kad es sāku domāt par savu nākotni, saprotu, ka esmu sabiedrībai absolūti nenoderīga. dzīvotu es marksisma izplatības laikā vai citu to nevajadzīgoiznīcināšanas ideolōģiju laikā, mani noteikti iznīcinātu. vai arī es pati sevi iznīcinātu, saprotot to. bet tagad es vienkārši esmu nolēmusi tver dzīvi tādu, kāda tā ir tagad - ar visām tās draņķībām un nedraņķibām. un vēl man ir šausmīga apņemšanās beidzot sākt priecāties par katru mirkli.[jā. šeit es izklausos pēc vecmāmuļas Babas]
āj. man vienkārši gribās pavasari.[ starpcitu, šodien, no skolas ārā ejot, dzirdēju putneļus čivinām un saule arī tik migi sildīja seju, ka salikās, ka jau tik skaists pavasars ir klāt]
un, ja pavasaris nenāk pie manis, es neeju pavasarim pretī - es sāku sevī taisīt pavasari.
un man ir sasodīta vēlme māšelei izmaksāt šokolādes saldējumu. divus.