šausmas!
liekas pozitīvisms arvien no manis atkāpjas. šķiet, esmu nonākusi kaut kur tur, kur nebūtu jābūt. šķiet, uztveru visu tā kā nenākas. vispār jā. lasos te visu ko, mēģinu uzklausīt cilvēkus, mēģinu visu vēl joprojām uztver pozitīvi, bet nesanāk. bet varbūt arī nevajag?! varbūt vienreiz par visām reizēm laist ārā savu pesimistisko nomāktību?! nezinu.
atzīšos - man ir grūti palikt malā, palikt persōnai, kura tikai uzklausa. ja vien es varētu palīdzēt. ja vien... bet ir lietas, kurās neviens nevar palīdzēt.
sasodīti nomācoši! laikam man ir rudens klāt. kaut gan rudens ir ļoti skaists - tās lapas!mm... laikam vajag kaut kur izbraukt. uz kādiem laukiem kādā saulainā dienā. nē! nevis uz laukiem, bet vienkārši - kādā piknikā! ar draugiem...jā. draugi!sasodīts! šogad būs grūtāk - vairs nevarēs aiziet pie Gēbeļa un pasēdēt, iziet pastaigāt. arī Agnese laikam ir citur. un Anita...viņa ir tepat, bet tomēr - aizņemtība. paliekam mēs - maziņie! bet arī jau ar savām "lielo" lietām. cik ļoti es gribētu atpakaļ pagaišo gadu!un tagad es novērtēju, bet ir jau par vēlu. žēl. žēl, ka mēs nespējam novērtēt patiesi labo un skaisto tad, kad viņš ir.
un vēl man ir žēl, ka mēs vairs nespējam kaut ko uztver ar to vienkāršo bērna priecīti! bet kurā brīdī tā pazūd?! laikam, kad nonākam tajās problēmās, stūlbajās situācijās, kurām nav ne gala, ne malas.
gribās raudāt.un arī lamāties. kur ir palicis mans optimisms!? hallō!!!lūdzu, nāc atpakaļ!
un vēl tas jautājums...šogad laikam nebūs dienas, nebūs cilvēka, kas man neapjautātos un tad nenosauktu par stūlbu (lai arī tāda patiesi arī esmu) un nenopietnu (kaut es tāda varētu būt!).
eh...ko Tu rudenim padarīsi! jāgaida ziema. varbūt paliks labāk.
ā. un nejautājiet, ko šis nozīmē. to tas arī nozīmē, ko nozīmē. un šeit ir ļoti daudz vārda "nozīmē" :)

ģeniāli!
šī diena ir ar tik daudz krasi atšķirīgām sajūtām ,ka man šķiet... es nezinu kā justies!
eh. jāklausās jaukā dziesmiņa. patīk šobrīd man jorspeis debesis ir tuvu klāt. ņemot vērā, ka beidzot sapratu, kamdēļ es viņu dungoju līdzi, kad Rīga viņu dziedāja, man vēl vairāk viņa patīk. (jo beidzot ir beidzies apmulsums! :D )ā. un vēl mēs viņu šodien dziedājām. Misītē - bija jauki. tā - beidzot šķita, ka dziesma atkal pēc ilgiem laikiem nedziedās tikai tāpatās, bet gan nāk no manis pašas ārā. par to liela priecīte -liek pat daļēji aizmirst visas tās draņķībiņas. njā. bet tā jau tikai daļa manas dienas. daļa manas dzīves. jāatcerās šodien tā! (: (man patīk māšeles smaidīši!) (: