Kurmītis šodien uz Jelgavu aizlaida.viņš jau 5dien būs mājās. bet tomēr. pēc tam atkal prom. skumīgi - tomēr labākais draugs.
un stūlbākais ir tas, ka nākamgad arī es savus mazos un ne tik mazos, mīļos un reizēm arī skarbos pametīšu tā paša iemesla dēļ. un tā pamešana - ne jau tā burtiski. vienkārši mēs vairs nevarēsim darbadienas vakarā sazvanīties un iziet pastaigot vai iztrakoties, vai vienkārši pasēdēt un padzert tēju. dīvaini.
bet nedrīkst dzīvot atmiņās!
viss nāk un mainās! un labākie draugi tik un tā mēs bijām, esam un būsim!(:

jupī!
es jau domāju, ka šovasar nebūs! bet tomēr ir!
stāvu ar mammu veikalā, pērku drēbītes, pie viņiem durvis vaļā, jūtu kaut kas matos, ņemu ārā - kāpēc man veikalā dadzis matos, sviežu pie zemes - spindzele!un viņa man vairākas reizes pirkstā iekoda!:D
labi,ka man nav alerģija.