ir lietas, kas man vienkārši krīt uz nervīšiem. bet tās jau man neaizliedz priecāties. (:
cik maz cilvēkam tomēr ir vajadzīgs laimītei! ceru, ka šīs 2as nedēļas līdz nākamajai atpūtai manī nesamaitās tikko pamodušos optimismu.
vispār tagad ir labi. protams, vienmēr jau var labāk, bet nesūdzos.
eh. jāiet čučāt!