nesavāktība.
laikam mans otrais vārds.
lai arī pate cenšos sev ieskaidrot, ka esmu beidzot sevi iekšēji savākusi, es tak sevi mānu! visu laiku rīkojos sev nepieņemamā veidā.
un visu laiku sāp. tas muskuļotais orgāns. nu tas caur kuru sarkanais šķidrums plūst. nu tas, kas ir dūres lielumā.
sāp.
un es cenšos smaidīt. bet biežāk iznāk vienkārši klusēt, neatbildot uz jautājumiem, lai atkal neuzbļautu. kaut gan arī to es visai bieži daru.
muļķis paliek muļķis. nu ko Tu muļķim padarīsi?
bet varbūt es vienkārši esmu pārāk sevi nocietinājusi, aizliedzot sev izrādīt jūtas? varbūt vienkārši tā visa ir par daudz...
bļin! jābeidz nīdēt. un jāsāk dzīvot! (ja tas būtu tik sasodīti vienkārši kā pateikt!)
vakaros tik bieži uznāk raudiens.bet nav jau pleca...