atkal viena diena manā dzīvītē iet uz beigām.
njā.
dažāda tā diena.
tik sasodīti bail par Gēbeli-šo jauko un mīļo melanhōliķi. bail par viņu Jelgavā. vai viņš spēs izturēt?
un Rīga ir iedomīga.piedodiet.bet viņi, atbraucot uz t.s. provinci, uzvedas vienkārši briesmīgi. fui.
un vispār esmu nosalusi.
bet baraka bija feina (:
tagad gribu gulēt. tā pusstunda no rīta, kuru zaudēju pēc Gēbelīša zvana, liek man to manīt. un nemaz nav tik agrs. un Gēbelītim vajadzēja palīdzēt.
eh. arlabunakti?!