|
|
|
Februāris 25., 2008
12:16
Pagājušā nedēļā, kad mainīju pasi, rakstīju par to tētim skaipā. Viņš gan uzdeva daudz un pat ļoti daudz jautājumu par to, ka nedaudz apjuku, bet uzmanību nepievērsu. Aizbraucot mājās lieta tapa skaidra, kad mammai stāstīju to pašu.
T. Tu saproti, ko es padomāju?
M. Ko padomāji?
T. Nu, kāpēc viņa pasi maina. Kāpēc vispār pasi maina?
M. Ja veca palikusi.
T. Un kāpēc vēl?
M. Nu beidz, tev arī visādas domas.
T. Ar viņiem jau neko nevar zināt.
Un vēl izrādās, ka mammai varu atkārtoti nestāstīt par nedēļas notikumiem, lielāko daļu viņa ir izlasījusi cibā.
|
Comments:
vajag cibā iesaistīt arī tēti, tad viņam nebūs tik daudz jautājumu
:D
Interesanti, vai domāšana par to, kas nav pateikts un, ļoti iespējams, nemaz neeksistē, tā vietā, lai vienkārši pajautātu, ir gudrības pazīme, vai arī kas cits. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}